Noliktavas izpārdošana! Super cenas!
%
saņemt 10% atlaidi >>>
Mīti par diētu, barojot ar krūti
Diemžēl mūsdienu sieviešu lielākās daļas viedoklis par barošanu ar krūti – tas ir dažādu mītu un aizspriedumu kopums, kurš tiek nodots no paaudzes paaudzē. Kā populārāko starp visizplatītākajiem mītiem par barošanu ar krūti var minēt aizspriedumus par īpašo diētu māmiņai, kura baro ar krūti.
Dažas barojošas māmiņas ietur visstingrāko diētu. Problēmu padara vēl dziļāku tas, ka ieteikumi ēšanā, kuri izplatās dzemdību namos un slimnīcu bērnu nodaļās, ir veidojušies, pamatojoties uz krasā mazuļu alerģisko reakciju pieauguma. Pašā barošanas procesa sākumā māmiņas ēšanu ierobežo tā, it kā viņai jau būtu iedzimta alerģija uz dažādiem ēdieniem, un viņa to būtu jau nodevusi mazulim. Tomēr šādi gadījumi ir sastopami diezgan reti. Tieši tādēļ lielākajam vairumam māmiņu nepavisam nav jāturas pie šādiem stingriem noteikumiem.
Barošana ar krūti ir dabīgs process. Būtu dīvaini, ja tā veiksmīgums būtu atkarīgs tikai no ēšanas. Tādā gadījumā nabadzīgajās valstīs izdzīvotu tikai neliela daļa mazuļu. Kā pierāda mūsdienu pētījumi, tauku, minerālvielu un vitamīnu daudzums pienā nav atkarīgs no barojošās māmiņas uztura. Grūtniecības gaitā sieviete uzkrāj nepieciešamos elementus, kuri būs vajadzīgi barošanai. Tādā veidā gūtie tauku un noderīgo vielu krājumi pamazītēm tiek izlietoti. Tieši uz to pamata veidojas piens, kura daudzums nav atkarīgs no ēdienreižu skaita. Vai ir vērts no kaut kā baidīties, barojot ar krūti? To mēs apspriedīsim šajā rakstā.
Dažas barojošas māmiņas ietur visstingrāko diētu. Problēmu padara vēl dziļāku tas, ka ieteikumi ēšanā, kuri izplatās dzemdību namos un slimnīcu bērnu nodaļās, ir veidojušies, pamatojoties uz krasā mazuļu alerģisko reakciju pieauguma. Pašā barošanas procesa sākumā māmiņas ēšanu ierobežo tā, it kā viņai jau būtu iedzimta alerģija uz dažādiem ēdieniem, un viņa to būtu jau nodevusi mazulim. Tomēr šādi gadījumi ir sastopami diezgan reti. Tieši tādēļ lielākajam vairumam māmiņu nepavisam nav jāturas pie šādiem stingriem noteikumiem.
Barošana ar krūti ir dabīgs process. Būtu dīvaini, ja tā veiksmīgums būtu atkarīgs tikai no ēšanas. Tādā gadījumā nabadzīgajās valstīs izdzīvotu tikai neliela daļa mazuļu. Kā pierāda mūsdienu pētījumi, tauku, minerālvielu un vitamīnu daudzums pienā nav atkarīgs no barojošās māmiņas uztura. Grūtniecības gaitā sieviete uzkrāj nepieciešamos elementus, kuri būs vajadzīgi barošanai. Tādā veidā gūtie tauku un noderīgo vielu krājumi pamazītēm tiek izlietoti. Tieši uz to pamata veidojas piens, kura daudzums nav atkarīgs no ēdienreižu skaita. Vai ir vērts no kaut kā baidīties, barojot ar krūti? To mēs apspriedīsim šajā rakstā.
Diēta barojošai māmiņai
Barojoša māmiņa var nemainīt savus ēšanas ieradumus. Ņemot vērā to, ka grūtniecība, dzemdības un barošana ir dabīgi fizioloģiski procesi, to veiksmīgums nevar būt atkarīgs tikai no diētas. Tam par pierādījumu var uzskatīt faktu, ka neviens zīdītājs pēc mazuļa piedzimšanas nemaina savu uzturu! Šajā ziņā cilvēks, kurš ir pieskaitāms pie zīdītājiem, no tiem maz atšķiras.
Grūtniecēm, protams, ir jāievēro nosacītu diētu. Ir jāizvēlas pilnvērtīgs un daudzveidīgs uzturs, kurš satur lielu daudzumu dabīgu produktu. To ieteikt var katram, kurš nolēmis domāt par savu veselību. Redzams, ka grūtniecība – tā ir iespēja izvēlēties veselīgu pārtiku un atbrīvoties no kaitīgiem ieradumiem. Ir jānodrošina daudzveidība, lietojot uzturā jebkurus produktus, un jāieklausās savās vēlmēs attiecībā uz uzturu. Tieši tāpat var ēst arī laikā, kad barojam ar krūti.
Viens no izplatītākajiem aizspriedumiem ir tas, ka barojošai māmiņai ir jāēd divreiz vairāk – „par diviem”. Ja to nedara, tad mazulim varot nepietikt piena. Statistikas dati uzskatāmi pierāda, ka uzņemto kaloriju daudzuma pieaugums neietekmē piena rašanās daudzumu. Piena rašanās daudzums ir atkarīgs no tā, cik bieži mazuli baro ar krūti. Parasti gadījumā, ja barošana ar krūti ir organizēta pareizi, māmiņas organisms ātri pielāgojas mazuļa vajadzībai pēc piena, un izstrādā to tik, cik nepieciešams.
Grūtniecēm, protams, ir jāievēro nosacītu diētu. Ir jāizvēlas pilnvērtīgs un daudzveidīgs uzturs, kurš satur lielu daudzumu dabīgu produktu. To ieteikt var katram, kurš nolēmis domāt par savu veselību. Redzams, ka grūtniecība – tā ir iespēja izvēlēties veselīgu pārtiku un atbrīvoties no kaitīgiem ieradumiem. Ir jānodrošina daudzveidība, lietojot uzturā jebkurus produktus, un jāieklausās savās vēlmēs attiecībā uz uzturu. Tieši tāpat var ēst arī laikā, kad barojam ar krūti.
Viens no izplatītākajiem aizspriedumiem ir tas, ka barojošai māmiņai ir jāēd divreiz vairāk – „par diviem”. Ja to nedara, tad mazulim varot nepietikt piena. Statistikas dati uzskatāmi pierāda, ka uzņemto kaloriju daudzuma pieaugums neietekmē piena rašanās daudzumu. Piena rašanās daudzums ir atkarīgs no tā, cik bieži mazuli baro ar krūti. Parasti gadījumā, ja barošana ar krūti ir organizēta pareizi, māmiņas organisms ātri pielāgojas mazuļa vajadzībai pēc piena, un izstrādā to tik, cik nepieciešams.
Īpaši produkti
Var rasties jautājums, kā rīkoties ar tiem produktiem, no kuriem māmiņai var rasties gāzu veidošanās process? Pie tādiem produktiem ir pieskaitāmi zirņi, pupas, kāposti, vīnogas, rupjmaize u.c. Bez tam, par bīstamiem ir uzskatāmi potenciāli alerģiju izraisošie produkti (olas, zemenes, rieksti, citrusu augļi, medus un pat piens).
Patiesībā tieša sakara starp to, ko ēd māmiņa, un piena sastāvu – nav. Māmiņas pienam ir sarežģīts sastāvs, un elementu koncentrācijas līmeni tajā nosaka iekšējais laktācijas mehānisms. Piens veidojas no limfas un asins sastāvdaļām. Tikai mākslīgas piedevas (konservanti, krāsvielas, stabilizatori) un dažas zāles var nokļūt māmiņas pienā nemainīgā veidā. Tieši ar, tā saucamajām, E-vielām un ārstnieciskajiem preparātiem ir jābūt īpaši uzmanīgai un, barojot ar krūti, cik iespējams, jāizvairās no to lietošanas uzturā.
Patiesībā tieša sakara starp to, ko ēd māmiņa, un piena sastāvu – nav. Māmiņas pienam ir sarežģīts sastāvs, un elementu koncentrācijas līmeni tajā nosaka iekšējais laktācijas mehānisms. Piens veidojas no limfas un asins sastāvdaļām. Tikai mākslīgas piedevas (konservanti, krāsvielas, stabilizatori) un dažas zāles var nokļūt māmiņas pienā nemainīgā veidā. Tieši ar, tā saucamajām, E-vielām un ārstnieciskajiem preparātiem ir jābūt īpaši uzmanīgai un, barojot ar krūti, cik iespējams, jāizvairās no to lietošanas uzturā.
Ja radušās problēmas
Kas īsti notiek, ja mazulis reaģē uz kādu noteiktu produktu? Vairumā gadījumu, izvērtējot objektīvi, nav bijusi nekāda noteikta reakcija uz konkrētu produktu. Mazulis ir reaģējis uz ko citu. Par iemeslu grūtībām, kuras rodas, barojot ar krūti, parasti nekļūst māmiņas uzturs, bet gan citi faktori, piemēram, nemierīgi apstākļi mājās, sarežģīta adaptācija, imūnās sistēmas attīstības problēmas vai mazuļa kuņģa un zarnu trakta problēmas.
Dažos gadījumos tiešām ir īpaša reakcija uz ēdienu, bet ne jau mazulim, bet māmiņai. Un tieši šajā gadījumā māmiņai jāsaprot, ka, ja viņas organisms tik vētraini reaģē uz apēsto, tad visdrīzāk šāda reakcija būs arī mazulim. Ja mammai, piemēram, nav reakcijas uz skābētiem kāpostiem vai pupām, tad, visticamāk, šie produkti caur pieniņu neietekmēs arī mazuli, ja māmiņa tos lietos uzturā mērenos daudzumos. Atkarībā no reakcijas stipruma, zināmā mērā rodas izmaiņas māmiņas asins ainā, kuras līdzīgā pakāpē var atspoguļoties uz mazuļa labsajūtu, barojot viņu ar krūti.
Ir svarīgi saprast, ka jebkurš pāris „barojoša māmiņa – mazulis” ir individuāls. Iepriekš paredzēt, kāds produkts izraisīs to vai citu reakciju, ir grūti. Ir jāvēro un jāsastāda saraksts, ņemot vērā pieredzi un kļūdas. Uzticieties sev un savām sajūtām.
Dažos gadījumos tiešām ir īpaša reakcija uz ēdienu, bet ne jau mazulim, bet māmiņai. Un tieši šajā gadījumā māmiņai jāsaprot, ka, ja viņas organisms tik vētraini reaģē uz apēsto, tad visdrīzāk šāda reakcija būs arī mazulim. Ja mammai, piemēram, nav reakcijas uz skābētiem kāpostiem vai pupām, tad, visticamāk, šie produkti caur pieniņu neietekmēs arī mazuli, ja māmiņa tos lietos uzturā mērenos daudzumos. Atkarībā no reakcijas stipruma, zināmā mērā rodas izmaiņas māmiņas asins ainā, kuras līdzīgā pakāpē var atspoguļoties uz mazuļa labsajūtu, barojot viņu ar krūti.
Ir svarīgi saprast, ka jebkurš pāris „barojoša māmiņa – mazulis” ir individuāls. Iepriekš paredzēt, kāds produkts izraisīs to vai citu reakciju, ir grūti. Ir jāvēro un jāsastāda saraksts, ņemot vērā pieredzi un kļūdas. Uzticieties sev un savām sajūtām.
Piena garša
Ir produkti, kuri var izmainīt piena garšu. Pie tādiem var pieskaitīt ķiplokus, sīpolus, rutkus, aromātiskas ēdienu piedevas utt. Uz piena smaržu un garšu minētie produkti var atstāt iespaidu, bet mazuļa apetīti tas neietekmē, to pierāda pētījumi. Bez tam dažiem bērniņiem pat ļoti patīk īpašā ķiploku smarža. Savukārt, ja māmiņas bija lietojušas alkoholu, mazuļi pieniņu dzēra negribīgi vai atteicās ēst. Mēs neiesakām māmiņām, barojot bērniņu, lietot alkoholu pat mazās devās. Lai arī ir dažādi pētījumu dati, tomēr vislabāk būtu barošanas laikā atturēties no alkohola, īpaši jau pirmajos 12 mēnešos. Tai pat laikā mēs neaicinām kļūt par fanātiķēm – ja ir gadījies Jaunā gada svinībās izdzert pusglāzi vīna, tad mazulim drīzāk kaitēs jūsu liekās bailes par sekām nekā niecīgais alkohola daudzums. Tomēr ieteicam alkoholu pievienot aizliegto produktu sarakstam.
Dzeramā daudzums
Daži zinātnieki iesaka ievērojami palielināt dzeramā daudzumu pirmajos barošanas mēnešos. Bez tam vajadzētu arī pieskaitīt šķidruma daudzumu, kuru organisms uzņem ēdienreizēs. No otras puses mūsdienu medicīnā ir zināms fakts, ka organismam, kuram ir pa daudz šķidruma, ir grūti „šķirties” no piena. Tas var izraisīt aizsprostojumus. Mēs, savukārt, iesakām nepieļaut slāpju sajūtas rašanos, barojot ar krūti. Tieši tādēļ ir jāpievērš uzmanība savām izjūtām un jādzer tik, cik organismam liekas nepieciešams. Ir svarīgi atcerēties, ka mūsu organismam pastāvīgi ir vajadzīgs svaigs ūdens, un nedrīkst tā lietošanu ierobežot. Ūdens – tā ir dzīve.
Piena treknums
Agrāk ārsti apgalvoja, ka pieniņa treknuma līmenis ir tieši atkarīgs no tā kaloriju daudzuma, kuru uzņem māmiņa. Īstenībā pieniņa treknums ir atkarīgs no vesela faktoru kopuma, kurā uzturs ir viens no mazāk svarīgajiem momentiem. Pirmkārt, barojošas māmiņas organisms ļoti jūtīgi reaģē uz to, kas mazulim nepieciešams. Otrkārt, ir svarīgi apkārtējās vides apstākļi (vasarā kaloriju daudzums samazinās) un diennakts stundas (vakarā pieniņa treknums pieaug). Ir svarīgi arī tas, cik ilgi tiek barots bērniņš ar katru no krūtīm. Sākumā mazulis saņem šķidrāku pieniņu (tā saucamais – dzēriens), vēlāk – biezāku un treknāku pienu (ēdiens). Tāpēc ir ļoti svarīgi nemainīt krūti, no kuras mazulis ēd, līdz tā nebūs tukša.
Ieteikumi, kuri skar ēdienu treknumu, ir ierastie. Nevajag ēst daudz treknu ēdienu, bet arī uzturs ar samazinātu tauku daudzumu nav ieteicams.
Ieteikumi, kuri skar ēdienu treknumu, ir ierastie. Nevajag ēst daudz treknu ēdienu, bet arī uzturs ar samazinātu tauku daudzumu nav ieteicams.
Alerģiskas reakcijas
Ja mazuļa vecākiem ir raksturīga alerģija, nevajag izturēties nevērīgi pret savu uzturu. Bērniņu var slikti iespaidot ne tikai barojošās māmiņas uztura alerģija, bet arī alerģija no kaķa vilnas, putekļiem, smaržām, papeļu pūkām u.c. Šajā gadījumā mazulim var parādīties nosliece uz diatēzi, un tad ir jāgriežas pie ārsta.
Mazulim, kuram ir nosliece uz alerģiju, diatēzi var provocēt avenes, zemenes, smiltsērkšķi, citrusu augļi (apelsīns, mandarīns, citrons, greipfrūts), olbaltumvielas (liellopa vai putna gaļa, zivis, piens, soja, pupas un zirņi). Bez tam mazulim alerģiju var izraisīt ķīmiskas piedevas (krāsvielas, garšas pastiprinātāji, konservanti), reizēm pat bērnu pārtika. Profilaktiskās potes var izraisīt diatēzes saasināšanos.
Ja mazulim ir nosliece uz alerģiju, māmiņas uzturā ir jābūt noteiktiem ierobežojumiem. Parasti pirmajās barošanas dienās no uztura izslēdz vistu, govs pienu, zivis, olas, riekstus, cūkgaļu, kakao, šokolādi, kafiju un citrusu augļus. Dažos gadījumos šis saraksts var būt arī krietni plašāks. Pēc kāda laika izslēgtos produktus pa vienam jāpievieno barojošās māmiņas ēdienkartei. Ja mazulim ir parādījusies reakcija uz kādu konkrētu produktu, tad to izslēdz no uztura uz vienu mēnesi, pēc tam mēģina vēlreiz.
Ir svarīgi noteiktus produktus neizslēgt no barojošās māmiņas uztura uz visiem laikiem. Speciālistiem ir viedoklis, ka pievienojot alerģijas izraisītājus caur pieniņu nelielās devās, var efektīvi apturēt alerģijas tālāku attīstību. Ar mammas piena palīdzību mazulis piemērojas šiem produktiem. Tieši tāpēc barošanu ar krūti nevajadzētu pārtraukt tik ilgi, kamēr bērniņš ar piena starpniecību nav pagaršojis visus tos produktus, kurus vēlāk ēdīs patstāvīgi. Un tas ir vēl viens apstāklis, kurš pierāda ilgstošas barošanas ar krūti svarīgumu, jo caur pieniņu bērns var nogaršot dažādus produktus.
Tāpēc tāda mazuļa barošana, kuram ir nosliece uz alerģiju, paredz, ka māmiņa rūpīgi ievēros diētu un sekos savam uzturam. Un tas, iespējams, palīdzēs novērst alerģijas veidošanos un attīstību.
Mazulim, kuram ir nosliece uz alerģiju, diatēzi var provocēt avenes, zemenes, smiltsērkšķi, citrusu augļi (apelsīns, mandarīns, citrons, greipfrūts), olbaltumvielas (liellopa vai putna gaļa, zivis, piens, soja, pupas un zirņi). Bez tam mazulim alerģiju var izraisīt ķīmiskas piedevas (krāsvielas, garšas pastiprinātāji, konservanti), reizēm pat bērnu pārtika. Profilaktiskās potes var izraisīt diatēzes saasināšanos.
Ja mazulim ir nosliece uz alerģiju, māmiņas uzturā ir jābūt noteiktiem ierobežojumiem. Parasti pirmajās barošanas dienās no uztura izslēdz vistu, govs pienu, zivis, olas, riekstus, cūkgaļu, kakao, šokolādi, kafiju un citrusu augļus. Dažos gadījumos šis saraksts var būt arī krietni plašāks. Pēc kāda laika izslēgtos produktus pa vienam jāpievieno barojošās māmiņas ēdienkartei. Ja mazulim ir parādījusies reakcija uz kādu konkrētu produktu, tad to izslēdz no uztura uz vienu mēnesi, pēc tam mēģina vēlreiz.
Ir svarīgi noteiktus produktus neizslēgt no barojošās māmiņas uztura uz visiem laikiem. Speciālistiem ir viedoklis, ka pievienojot alerģijas izraisītājus caur pieniņu nelielās devās, var efektīvi apturēt alerģijas tālāku attīstību. Ar mammas piena palīdzību mazulis piemērojas šiem produktiem. Tieši tāpēc barošanu ar krūti nevajadzētu pārtraukt tik ilgi, kamēr bērniņš ar piena starpniecību nav pagaršojis visus tos produktus, kurus vēlāk ēdīs patstāvīgi. Un tas ir vēl viens apstāklis, kurš pierāda ilgstošas barošanas ar krūti svarīgumu, jo caur pieniņu bērns var nogaršot dažādus produktus.
Tāpēc tāda mazuļa barošana, kuram ir nosliece uz alerģiju, paredz, ka māmiņa rūpīgi ievēros diētu un sekos savam uzturam. Un tas, iespējams, palīdzēs novērst alerģijas veidošanos un attīstību.
Vai ir vajadzīga diēta?
Nav jābaidās barot ar krūti dažu uztura ierobežojumu dēļ. Neatsakieties no saviem iecienītākajiem ēdieniem. Pieturieties pie saprātīgiem daudzumiem ēšanā, rūpējieties par savu veselību – tādā veidā jūs rūpēsieties par sava mazuļa veselību arīdzan. Neviens mākslīgais piena aizvietotājs nevar būt tikpat noderīgs kā īsts māmiņas piens. Un ja ir vajadzīga personīga konsultācija, tad lūdziet to profesionāļiem.
ILIFIA.COM pieder firmai AKIR SIA, Reģ.Nr.40103184308, Rīga, Latvija